Nevienam tā nevaida Nevienam tā nevaida Kā manam kumeļam: Zelta sile, vara grīda, Sudrabiņa redelītes. Kumeļš, Sudrabiņš, Zelts Rudzīt`s meta zelta vilni Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams. Es redzēju Daugavā Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš! Bērziņš auga uz akmeņa Bērziņš auga uz akmeņa Sudrabiņa lapiņām. Es gribēju vienu raut, Visas bira skanēdamas. Aiz upītes balti bērzi Aiz upītes balti bērzi Sudrabiņa lapiņām. Es paklāju villainīti, Man piebira sudrabiņš. ← Celies, brālīti Rudzīts zied zelta ziedus →