Lai man tika, kas man tika
Lai man tika, kas man tika, Pavasaris vien man tika: Kumeļam zaļa zāle, Man tàs ciema dzeltenites.
Lai man tika, kas man tika, Pavasaris vien man tika: Kumeļam zaļa zāle, Man tàs ciema dzeltenites.
Ūsiņam gaili kāvu Dzeltenām kājiņām, Lai manam kumeļam Palīdzēja dubļu brist.
Droši bridu šauru upi, Baili bridu Daugaviņu, Tur noslīka mans brālītis, Kumeļā sēdēdams.
Es nejāju Jāņu nakti Kumeliņu pieguļā: Jāņu nakti vīstu nakts, Novīst manis kumeliņš.
Tumša nakts, zaļa zāle, Laukā laidu kumeliņu. Tur palika zaļa zāle, Vilks apēda kumeliņu.
Nevienam tā nevaida Kā manam kumeļam: Zelta sile, vara grīda, Sudrabiņa redelītes.
Šodien bite traka bij Pa visām dieniņām: Kumeļš ēda ābolāj, Uzspriņģoja ozolā.
Vīri, vīri, kam kumeļi, Brauksim visi jūriņā, Brauksim visi jūriņā, Krausim raudu vezumiņu.
Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Es par tumsu nebēdāj’: Bij’ manam kumeļam Zvaigžņu sega mugurā.
