Kumeļš

Ūsiņam gaili kāvu

Ūsiņam gaili kāvu
Dzeltenām kājiņām,
Lai manam kumeļam
Palīdzēja dubļu brist.

Droši bridu šauru upi

Droši bridu šauru upi,
Baili bridu Daugaviņu,
Tur noslīka mans brālītis,
Kumeļā sēdēdams.

Es nejāju Jāņu nakti

Es nejāju Jāņu nakti
Kumeliņu pieguļā:
Jāņu nakti vīstu nakts,
Novīst manis kumeliņš.

Tumša nakts, zaļa zāle

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Tur palika zaļa zāle,
Vilks apēda kumeliņu.

Nevienam tā nevaida

Nevienam tā nevaida
Kā manam kumeļam:
Zelta sile, vara grīda,
Sudrabiņa redelītes.

Šodien bite traka bij

Šodien bite traka bij
Pa visām dieniņām:
Kumeļš ēda ābolāj,
Uzspriņģoja ozolā.

Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites
Es uzliku Jānīšami Zaļozola vainadziņu, Lai tas auga, lai zaļoja Kā zaļais ozoliņš.
Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā.
Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.