Sudrabiņa lietus lija
Sudrabiņa lietus lija Ziemassvētku vakarā: Visi sīki žagariņi Sudrabiņu risināja.
Sudrabiņa lietus lija Ziemassvētku vakarā: Visi sīki žagariņi Sudrabiņu risināja.
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Kas kaitēja Daugavai, Tecēj’ dienu, tecēj’ nakti: Dienu nesa sudrabiņu, Nakti zeltu ritināja.
Puķu pinu vainadziņu, Sudrabiņu taupīdama; Sudrabiņu sataupīju Mazajai māsiņai.
Saule auda audeklīnu Ezerīna malīnā: Zelta šķiets, vara nītes, Sudrabīna šautuvīte.
Saules māte kalnā kāpa, Priekšautiņu pacēlusi; Kur nolaida priekšautiņu, Tur pabira sudrabiņš.
Saule brida rudzu lauku, Sidrabiņu sijādama, Es pacēlu priekšautiņu, Man piebira sudrabiņš.
Es apkalu ozoliņu Sudrabiņa nagliņām, Lai bitīte nepaklupa, Sila ziedus nēsājot.
Kura meita tēvu klausa, Pilnas krūtis sudrabiņa; Kura tēvu neklausīja, Pilnas acis asariņu.
Kas kait man nedzīvot Pie jūriņas maliņā: Jūra pati man arama, Jūras kalni ecējami,
Dziediet, meitas, ko gaidāt, Prieki nāca šai zemē: Divi laivas zelta nāca, Trešā sīka sudrabiņa.
Bite jūdza kumeliņu Dravenieka līgavai: Sudabriņa loku lieca, Vaska sita pavadiņu.
Kas kaitēja nedzīvot Lielas jūras maliņā; Cik jūriņa viļņus meta, Tik izmeta sudrabiņu.
Nevienam tā nevaida Kā manam kumeļam: Zelta sile, vara grīda, Sudrabiņa redelītes.
Sudrabiņa gaiļi dzied Dzintariņa kalniņāje; Dzintariņa meitu veda Sudrabiņa dēliņame.
Pati Laimiņ` ielocīja Bārenei villainīti; Divi pušķus zelta lika, Trešu lika sudrabiņ`.
Gāju govju dārziņā, Radu prieku Jāņu rītu: Radu vērsīt` piedzimušu Sudrabiņa radziņiem.
Kas celiņu izrakstīja Smalkajām pēdiņām? Laulībnieku kumeliņi Sudrabiņa pakaviem.
