Liepiņ, tavu kuplumiņu Līdz pašai zemītei; Māmiņ, tavu labumiņu Līdz mūžiņa galiņam.
Kādu mūžu Laima lika, Tāds bij man jādzīvo; Es nevaru pāri kāpt Pār Laimiņas likumiņu.
Es savai Laimītei Mūžam laba nevēlēšu, Kam tā manu mūžu lika Uz asaru avotiņa.
Gaiša, gaiša uguns deg Tumšajā kaktiņā: Tur Laimiņa mūžu raksta Mazajam bērniņam.
Liec, Laimiņa, man mūžiņu, Liec liepā, ābelē: Kā liepai man izaugt, Kā ābelei noziedēt.