Bitei vaļa, meitai vaļa Bitei vaļa, meitai vaļa, Kur tām tika, tur tās gāja: Meitiņ’ tālu tautiņās, Bitīt’ augstu ozolā. Bite, Meita, Tauta Sanēdama bite skrēja Sanēdama bite skrēja Sava kunga tīrumos, Dziedādama ielaidās Cita kunga daļiņā. Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Es to tautu kumeliņu Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. ← Kam tie kalni, kam ielejas Bij manam bāliņam →