Gani sauca, gani kliedza
Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.
Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.
Trīskārt bite riņķi grieza Apkārt manu augumiņu: Redzēj mani daiļu vīru, Daiļu doru dējējiņu.
Bite lūdza pļāvējiņu, Lai pameta āboliņu, Lai pameta āboliņu, Salda medus devējiņu.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Dravenieka dēliņami Bite veda līgaviņ: Vaska cimdi, vara groži, Sudrabiņa pātadziņa.
Sili dega, meži dega, Atskrien bite raudādama: Bitītei, kundziņai, Zelta kurpes sadegušas.
Bitit’ skrēja vakarāi Caur deviņi novadiņi: Zīda groži, vaska loks, Ābolaiņi kumeliņi
Sasadzīra div’ bagati Ziemu ciest, nesasalt: Bitit’ koka namiņā, Rudzits zemes gabalā.
Bite kliedza, bite sauca: Jūras mala aizdegusi; Bitīt, melu nemelo, Jūrmalā gruži gruzd.
Šūn, bitite, vasku krēslu Baltābola kalniņā, Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.
Aiz kājiņas bitit’ sēju Pie resnā ozoliņa: Kam tu manu dējumiņu Skabardoju nicinaja.
Vai māmiņa ielikusi Pūrā vaska ritenīti? Aiz bitēm nevarēju Klētij durvju virināt.
Aiz kājiņas biti sēj’ Pie resnāja ozoliņ’, Kam tā mani niecināj’ Skabargaiņu dējaliņ’.
Bitei vaļa, meitai vaļa, Kur tām tika, tur tās gāja: Meitiņ’ tālu tautiņās, Bitīt’ augstu ozolā.
Šķērsu bite mežu skrēja Ar to ziedu vezumiņu, Atradusi skabargainu Jauna puiša dējumiņu.
Bite jūdza kumeliņu Dravenieka līgavai: Sudabriņa loku lieca, Vaska sita pavadiņu.
Atrod biti, pamet biti Diža ceļa maliņā: Bitei rati saplīsuši, Ziedu lāde vezumā.
Guli, guli, sila bite, Lauka bite negulēj’: Visi tavi sila ziedi Lauka bites rociņā.
