Upe nesa ozoliņu Upe nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm; Dravenieka līgaviņa Tek gar malu raudādama. Dravenieks, Ozoliņš, Upe Dravenieka dēliņami Dravenieka dēliņami Vaska cimdi rociņā; Lai tam būtu vaska cimdi, Kad viņš būtu arājiņš. Panāksnieki zivis prasa Panāksnieki zivis prasa, Kur man bija zivis ņemt? Mūs` upē tādas zivis - Četras kājas, balts vēders. Ozoliņa zarus lauzu Ozoliņa zarus lauzu, Man ozola vajadzēja; Kam bij man liepu lauzt, Pat' liepiņa i būdama. Arājiņa līgavai Arājiņa līgavai Sudrabiņa sakte mirdz; Dravenieka meitiņai Zelts spīdēja vaiņagā. ← Gaiša, gaiša uguns deg Nākat, meitas, skatīties →