Plata upe, šauras laipas
Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē.
Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē.
Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm. Eita, brāļi, raugaties, Ko ta strauja upe nes.
Upīt’ saka tecēdama: Man nav viena līkumiņa; Daža laba siena kaudze Guļ tavā līkumā.
Eita, ļaudis, skataities, Kādu koku upe nes: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm.
Sīku loku upe tek, Zaru, zaru Daugaviņa. Upe loku pieņēmuse, Daugaviņa dvēselīšu.
Upe tek skanēdama Sīkajām podziņām; Eit’, brālīši, atnesat, Mazajai māsiņai.
Strauja upe, balti oļi, Vidū kuplis ozoliņš; Straume nesa ozoliņu Ar visām bitītēm.
Upe, upe, meita, meita, Abas vienu daiļumiņu: Upe nesa sīkas olas, Meita zīļu vainadziņu.
Upe nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm; Dravenieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.
Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm: Ne tur var laivu laist, Ne kumeļu dzirdināt.
Sidrabiņa upe tek Garām manu glāžu logu; Tur es savus sārtus vaigus Ik rītiņu nomazgāju.
Kalniņā ievas zied, Lejiņā upe tek; Kalnā kāpu pušķoties, Lejiņā mazgāties.
Upe tek čīkstēdama, Daugaviņa skanēdama: Upītē kārkli čīkst, Daugavā sudrabiņš.
Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? – Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kur baltais zaķis guļ: Aiz upītes kalniņā, Sīkā kārklu krūmiņā.
Venta nesa ozoliņu Ar visām bitītēm; Div’ brālīši dravenieki Skrej gar upi raudādami:
Panāksnieki zivis prasa, Kur man bija zivis ņemt? Mūs` upē tādas zivis – Četras kājas, balts vēders.
