Dieva dēls ganos gāja Dieva dēls ganos gāja, Zelta rīkste rociņā; Svēta Māra pavadīja Ar sudraba slauktuvīti. Dievs, Svēts, Zelts Rudzīt`s meta zelta vilni Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams. Es redzēju Daugavā Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš! Pērkons šķīla uguntiņu Pērkons šķīla uguntiņu Sausas egles galotnē; Dieva dēli samirkuši, Jāņu zāles lasīdami. Arājiņa līgavai Arājiņa līgavai Sudrabiņa sakte mirdz; Dravenieka meitiņai Zelts spīdēja vaiņagā. ← Slaukat, meitas, ceļmalītes Nāc, māsiņa, ciemoties →