Bitīt, manu zeltspārnīt
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij’ liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij’ liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.
Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.
Atenieši vella bērni, Bitit’ meta ūdenī. Skrej, bitit, žāveties Manā rožu dārziņā.
Traki traki leišu kungi, Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā rožu dārziņā.
Maziņš bija, saldis bija, Bitit, tavs vezumiņš; Kārkla ziedi, ievas ziedi Bij tavā vezumā.
Bitit, zieda neņemies No sarkana āboliņa; Tam, bitite, viens bauslitis, Ka svētdien nesvineji.
Visi koki iesmam der; Apins vien nederēja; Visi putni cepti der, Bitīt’ vien nederēja.
Venta nesa ozoliņu Ar visām bititēm Ozols gāja līgodams, Bitit’ gāja raudadama.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas liepiņas viducī: Bitīt’ taisa saldu medu Mazajam bērniņam.
Ej, bitit, tu pie Dieva, Atdod tavu saldumiņu; Atdod savu medutiņu, Es kārites tev atdošu.
Bitīt’ savu meitu deva Pār deviņi ezeriņi; Trīs gadiņi medu cēla Deviņām laiviņām.
Bitīt’ maza, bitīt’ liela, Nes man saldu medutiņu, Tad es tevi godināšu, Kalniņāi sēdēdama.
Tur atradu, tur atstāju Bitīt’ ceļa maliņā: Vaska ratus darināja, Ziedus krāva vezumā.
Bitīt, tavu daiļu meitu Rudajām actiņām; Spīd actiņas tīra zelta Caur ozola lapiņām.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Bitīt’ taisa vaska pūru Mazajiem bērniņiem.
Zili zied sila ziedi Zeltītāmi lapiņāmi; Bitīt skrēja ziediņosi Zeltītiem spārniņiemi.
