Kur tecēji, Mēnestiņi Kur tecēji, Mēnestiņi, Ar zvaigžņotu mētelīti? – Tiem ļaudīm palīgā, Ko bez saules strādināj’. Ļaudis, Mēnestiņš, Saule Lieldienas rītā Lieldienas rītā Sarkana saule; Māršiņas villainei Sarkanas bārkstis. Saulīt` silta, māmiņ jauka Saulīt` silta, māmiņ jauka - Abas vienu labumiņu: No saulītes silti rīti, No māmiņas mīļi vārdi. Es tev saku, Saules meita Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot. Saule brauca pār ezeru Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm. ← Man māsiņas tā nav žēl Platas vīzes apāvos →