Mēnestiņš nakti brauca,
Es Mēneša ormanīt’s;
Mēnestiņš man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti.
Saule kūla Mēnestiņu
Saule kūla Mēnestiņu,
Aiz radziņa turēdama,
Kam tas lēca naktī vēlu,
Kam gaismiņas nerādīja.
Spīdi spoži, Mēnestiņi
Spīdi spoži, Mēnestiņi,
Pār to manu tēvu zemi,
Lai redz meža lakstīgala
Sav’ dziesmiņu skandināt.
Kur tecēji, Mēnestiņi
Kur tecēji, Mēnestiņi,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
– Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez saules strādināj’.
Mēnestiņš karā jāja
Mēnestiņš karā jāja,
Zvaigžņu svārki mugurā,
Zvaigžņu svārki mugurā,
Dimantiņa zobentiņš.
Tumsiņā, vakarā
Tumsiņā, vakarā
Nedrīkstēju viena iet;
Dievīņš man biedram nāca,
Mēnestiņš gaišumam.