Man izgāja šī vasara Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man’ sauca zemes kurmi, Es – debešu graudējiņš. Pērkons, Vasara, Zeme Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Saule, saule, zeme, zeme Saule, saule, zeme, zeme Ar arāju saderēja; Nav saulīte uzlēkusi, Jau arājs tīrumā. ← Pura bērza slotu griezu Vakar lācis maizi cepa →