Mēness jēma Saules meitu

Mēness jēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākstos;
Izjādams, pārjādams
Sasper zelta ozoliņ’.

, ,
Aiz kalniņa lejiņā

Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties.

Pērkons brauca pa jūriņu

Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā.

Pērkonam traka daba

Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu.

Pērkons spēra ozolā

Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti.