Mēness jēma Saules meitu Mēness jēma Saules meitu, Pērkons jāja panākstos; Izjādams, pārjādams Sasper zelta ozoliņ’. Mēness, Ozols, Saule Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. ← Gara liepa izaugusi Pērkonītis ducināja →