Pērkons jāja precībās Pērkons jāja precībās, Saule gāja vedējos; Saules meitas apsedzās Ar sudraba villainīti. Meitas, Pērkons, Saule, Sudrabs Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Nenāk meitas pie manim Nenāk meitas pie manim, Teic manim daudz parādiņ'. Viena priede siliņā, To parādu maksašu. Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. ← Ūsiņš stāv sētmalā Rāmi, rāmi, patapdamis →