Tautu dēls lielijās Tautu dēls lielijās: Es dižens pļāvējiņš; Bet nopļāva odam kājas, Rudzu vārpu domādams. Dēls, Ods, Pļāvējs, Tauta Tautas mani laukā ņēma Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt. Saule pina vainadziņu Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās! Kas, bērziņ, tev pakāra Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā? Krustiņiem, celiņiem Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`. ← Mūsu pašu stūrmanim Miķelītis man sacīja →