Tautu dēls lielijās Tautu dēls lielijās: Es dižens pļāvējiņš; Bet nopļāva odam kājas, Rudzu vārpu domādams. Dēls, Ods, Pļāvējs, Tauta Saule pina vainadziņu Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās! Kas, bērziņ, tev pakāra Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā? Krustiņiem, celiņiem Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`. Tautiņās iziedama Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos. ← Mūsu pašu stūrmanim Miķelītis man sacīja →