Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš` ar savu bāleliņu,
Tas man’ viegli pašūpos.
Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Trīs gadiņi pieminēju, Kur Lieldienu šūpojos: Ne tur auga zaļa zāle, Ne sarkans āboliņš.
Lielas dienas rītiņā Agri gāju šūpoties, Lai redzēju koku galus Zelta sauli margojam.
Ap Meteni slaidi laižu, Lai liniņi gari aug; Ap Lieldienu šūpojos, Lai telītes barojas.