Bāliņ, tavu drošu sirdi
Bāliņ, tavu drošu sirdi, Tavu gudru padomiņu: Dziedādamis nosalaidi No smuidrā ozoliņa.
Bāliņ, tavu drošu sirdi, Tavu gudru padomiņu: Dziedādamis nosalaidi No smuidrā ozoliņa.
Tec’, māsiņa, teciņiem, Tec’, pasaki bāliņam: Vējš nolauza ozoliņu Ar visām bitītēm.
Es gribēju ar bāliņu Līdzi kāpti ozolā; Aizsameta vilānīte Ozoliņa zariņā.
Velc, bāliņ, trejus svārkus, Tev trejādas audējiņas: Auž māsiņa, auž līgava, Auž bitīte ozolā.
Puķe, puķe, roze, roze, Bāliņ, tava līgaviņ`; Nebij puķe, nebij roze, Pašas daiļš augumiņš.
Kas piesēja melnu zirgu Pie bāliņa klēts durvīm? Jumja māte piesējusi, Sēklas dzina klētiņā.
Strauja teki Daugaviņa Gar bāliņa namdurvīm; Tā nes daiļus ozoliņus Ar visām bitītēm.
Lai saulīte mirdzēdama Bāliņam priekšā tek, Lai sidraba mēnestiņš Pakaļ tek sargādams.
Dūmi kūp siliņā, Atskrien bite raudādama: Tur sadega brāliņam Simts rakstītu ozoliņu.
Es sūtīju div` bāliņus Savā rudzu druviņā: Nepagāja ne pus dienas, Jau druviņa nozudusi.
Bāleliņš pļāvējiņš, Līgaviņa grābējiņa; Stāvi balta druviņā Kā Jēkaba rudzu Jumis.
No tālienes es redzēju, Kur brālīši rudzus pļāva: Balti krekli, spož` izkaptis Kā gulbīši līgojās.
Alu, alu bāliņam Par šūpoļu kārumiņu: Tas cēlās rītā agri Virvei lūku darināt.
Ņem, bāliņi, sirmu zirgu, Apjāj savu tīrumiņu, Lai Jumīti tu saņemtu Tīrumiņa galiņā.
Karat, brāļi, šūpulītes Ozoliņa kārtītēm: Nāks māsiņas šūpoties Visas trejas Lieldieniņas.
Dravinieka bāliņam Vaska cimdi rociņā; Arajiņa bāleliņš Smilšojāmi kājiņām.
Zinu āra ozoliņu, Bet nesaku bāliņam: Pūrā man smalki dzeiņi, Tautās jaunu dējējiņ’.
