Man bij vaska dzirnaviņas
Man bij vaska dzirnaviņas Pie vārtiem ozolā; Kad aizgāju, tad dabūju Bites meitu malējiņu.
Man bij vaska dzirnaviņas Pie vārtiem ozolā; Kad aizgāju, tad dabūju Bites meitu malējiņu.
Es nevaru miglāi iet, Ne dižāi rasināi: Bites spārnu man svārcini, Dzelonites vainadzinis.
Es uzgāju trīs bitītes Silē aku brūvējam; Dodat manim nodzerties Sudrabiņa kanniņā!
Platas vīzes apāvos, Silā gāju doru dēt. Sak’ lācītis lūkodams: Edz, kur bišu dējejiņš!
Ūsiņš jāja pār kalniņu, Bišu tropi padusē; Ei, Ūsiņ, labais vīr, Nāc manāi dārziņā,
Bites, maitas, norējušas Manu vīru, bitenieku: Bikses vien karājās Ozolina zarinā.
Gara liepa izaugusi Režģītiem zariņiem; Tur uzauga kupli ziedi, Bites gāja medu lūgt.
Aiz bitēm nevarēju Artu iet tīrumā; Mana paša vaina bija, Zemu dēju ozoliņ’.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie zaļie ozoliņi? Priedēm kalni, eglēm lejas, Bitēm zaļi ozoliņi.
Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejīnā? Cūkas tavas saknes raka, Zaļas zāles meklēdamas;
Melna čūska ietecēja Manā bišu dārziņā; Tā nebija melna čūska, Tā bij bišu māmuliņa.
