Bērtis gāja bišu kāpt
Bērtis gāja bišu kāpt, Pērle [?] nesa vāceliti, Sīki mazi eņģelīši Līdzi tek medus ēst.
Bērtis gāja bišu kāpt, Pērle [?] nesa vāceliti, Sīki mazi eņģelīši Līdzi tek medus ēst.
Dravenieka dēliņam Bišu spārnu cepurite, Bišu spārnu cepurite, Vasku cimdi rociņā.
Bites meita man vaicāja, Ko dar’ jauni dravenieki? -Dzēni pina, valni raksta, Saulītē sēdēdami.
No rītiņa ganīdama, Aplīgoju ozolīnu; Vakarā sadzenot, Redzu bites ielienot.
Izkurtējis ozoliņš Gaida bites ielienot; Bišu saime gudra saime, Sametās virsaunē.
Es atrada ganīdama Bišu austu nezdodziņu: Visapkārt izrakstīts, Vidū vaska ritulīts.
Ej, sliņķīti, tu pie bites, Mācies bites tikumiņu: Ne tai kungu, ne vagaru, Saldu medu savācot.
Manam tēvam tādas bites Kā pērnājas telēnīt’s: No ozola ar vindām Medu laida Daugavā.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Dievam kalni, Mārai lejas, Bitēm kupli ozoliņi.
Mana jauna vedekliņa Grib ar medu mieloties; Ķēru sietu, ķēru podu, Teku bišu dārziņā.
Laiku, laiku ceļu griežu, Dravinieka sieva brauc, Vasku kurpes kājiņā, Bites spārnu villainīte.
Es atradu div’ bitites Silēi alu brūvejot; Dod, bitite, nodzerties Zaļā ziedu krūziņā.
Manam tēvam tādas bites Kā pērnie kumeliņi; Ar vindiņu uzvindēju Lielajā ozolā.
Silā gāju, silā teku, Silā manim lieli prieki: Silā manim bišu dārziņš Silā govju laidarīts.
Lācis kāpa ozolā, Bites dūra vēderā; Jo tas lācis augstāk kāpa, Jo tās bites sīvāk koda.
Nekas iet par bites godu: Miglā zeltu salasa, Saulitē sēdedama Zelta troni darina.
Nevienam es neteikšu, Ko atrad’ ganīdam’: Bites šuva vaska kreklu Dravinieka dēliņam.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kuplie vītoliņi? Rudziem kalni, rudziem lejas, Bitēm kuplie vītoliņi.
