Kur tu iesi, vecais tēv
Kur tu iesi, vecais tēv, Ar to bišu sētavīti? -Par Daugavu bišu sēt Jaunu puišu dējumos.
Kur tu iesi, vecais tēv, Ar to bišu sētavīti? -Par Daugavu bišu sēt Jaunu puišu dējumos.
Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? – Ieš’, māsiņ, pār Daugavu Zelt’ ozolu darināt.
Bitīt’ mana aizgājusi, Melnu svārku audējiņa, Aiz Daugavas ielīduse Greizajāi ozolā.
Aud, māmiņa, zvaigžņu deķi, Iešu tālu tautiņās; Aiz Daugavas salti vēji, Skarba ļaužu valodiņ’.
Kas tur kliedza, kas tur sauca Aiz Daugavas siliņā? Zaķīts pūta ledus tauri, Ziemassvētkus vēstīdams.
Rīgas bērni danci cēla Daugaviņas maliņā; Joz, māmiņa, zelta jostu, Lai es teku pulciņā.
Ķīsis brauca pa Daugavu Rakstītām kamanām. Kas to ķīsi nepazina, Cerēj’ kādu muižnieciņu.
Ozols gāja par Daugavu Ar visāmi bitītēm; Pakaļ gāja raudādami Divi jaunu dravenieki.
Aiz Daugavas balti bērzi Sudrabiņa lapiņām; Tur aizveda mūs` māsiņu Sudrabiņa kalējam.
Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš!
