Bitīt’ mana aizgājusi Bitīt’ mana aizgājusi, Melnu svārku audējiņa, Aiz Daugavas ielīduse Greizajāi ozolā. Bitīte, Daugava, Ozols Ar bititi arti gāju Ar bititi arti gāju Zaļajā dzedziedā; Astra stīgu spandu griezu, Vasku lēju lemesnicu. Zili zied sila ziedi Zili zied sila ziedi Zeltītāmi lapiņāmi; Bitīt skrēja ziediņosi Zeltītiem spārniņiemi. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. ← Nāc, māsiņa, ciemoties Nes, Jānīti, zāļu nastu →