Jānīts jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man iedeva devīto.
Lēni, lēni Jānīts brauca
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.
Lai vasara, kam vasara
Lai vasara, kam vasara,
Jānīšam, tam vasara:
Tam sadila dzelzu vāģi,
Vasariņu vizinot.
Jānīts sauca, Jānīts brēca
Jānīts sauca, Jānīts brēca,
Jānim zirgi pazuduši,
Jānim zirgi pazuduši
Jāņu nakti pieguļā.
Es uzliku Jānītim
Es uzliku Jānītim
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Dievs dod Jānītim
Ozoliņa stiprumiņu.
Jānīšam sieru sēju
Jānīšam sieru sēju
Smalkā linu palagā:
Jānīts manas govis gana
Visu cauru vasariņu.