Jūra šņāca, jūra krāca
Jūra šņāca, jūra krāca, Ko tā bija norijusi? Saules meitas mazgājās, Iekrīt zelta gredzentiņš.
Jūra šņāca, jūra krāca, Ko tā bija norijusi? Saules meitas mazgājās, Iekrīt zelta gredzentiņš.
Jūra, jūra, Gauja, Gauja, Tu ar mani ienaidā: Jūrā slīka trīs bāliņi, Gaujā miežu arājiņš.
Jūra kauca, jūra krāca, Kādu velnu ierijusi? Ierijusi zelta laivu, Div, bāliņus irējiņus.
Ai, Saulīte, bridaliņa, Brida dienu, brida nakti: Dienu brida dziļu jūru, Naktī dziļu ezeriņu.
Jūras māte man vaicāja, Ko zvejnieku meitas dara? – Smalki vērpa baltus linus, Siļķītēm valgus taisa.
Ceļaties kājiņās, Veci bišu bitenieki: Nu dziedāja jūras gaiļi, Nu ezera gaigaliņas.
Kur, vilciņi, cencerēsi, Kaulu pieši kājiņās? – Uz jūriņu, uz jūriņu Mencu kaulus kripšķināt.
Es redzēju Jūras māti Siekiem naudas mērojam, Siekiem naudas mērojam, Pūriem vecu dālderīšu.
Jūras māte, Jūras māte, Valdi savas kalponītes: Sasegušas baltas sagšas, Nelaiž mani maliņā.
Spodra zvaigzne debesīs, Tā iekrita jūriņā; Trīs dieniņas gaisu jauca, Kamēr tika maliņā.
Grūti pūta jūras vēji, Žēli raud māmuliņa: Dažs māmiņas lolojums Uz ūdeņa līgojās.
Neviens mani nedzirdēja, Kad jūrā gavilēju; Jūras kāpas, tās dzirdēja, Silā sīki priedulāji.
Jūrā eimu, jūrā teku, Jūrā manim daudz vajaga: Jūrā rudzi, jūrā mieži, Jūrā bēri kumeliņi.
Dod dodama, Jūras māte, Nekavē zvejnieciņu: Zvejniekam gara diena, Uz ūdeņa līgojot.
Jūras māte man vaicāja, Ko dar` mani zvejnieciņi. Tīklus auda, airus drāza, Kalniņā sēdēdami.
Vakardien man palika Trīs darbiņi nedarīti: Jūras ogas nelasītas, Gaisā zvaigznes neskaitītas.
Kas kait man nedzīvot Lielas jūras maliņā: Cik jūriņa viļņus meta, Tik izmeta sudrabiņu.
Ej gulēt, vēja māte, Sausas egles galiņā: Jūrā mani bāleliņi Vakarēju gājumiņu.
