Dieviņš jāja, Māra brauca
Dieviņš jāja, Māra brauca Sērdieņiem panākstos. Dieviņš deva bērus zirgus, Māra raibas raibelītes.
Dieviņš jāja, Māra brauca Sērdieņiem panākstos. Dieviņš deva bērus zirgus, Māra raibas raibelītes.
No debesu nolaidos Ar sudraba virvītēm Mīļās Māras šūpulī, Māmuliņas klēpītī.
Mīļa Māra govis skaita, Vītolāi sēdēdama. Dod, Māriņa, man gosniņu, Kas no simta atlikās!
Apskaitās mīļa Māra, Maltuvē iegājusi, Atradusi dzirnaviņas Pret saulīti ritinot.
Visu nakti negulēju, Māras rīta gaidīdama, Lai lācītis celdamies Savu miegu neatdeva.
Pilna Māras istabiņa Sīku, mazu šūpulīšu: Kad to vienu kustināja, Visi līdzi līgojās.
Krustu krustām puķes auga Mīļās Māras dārziņā. Kura meita godu tura, Tai pin puķu vainadiņu.
Tu, Māriņa, viegla sieva, Dod man savu vieglumiņu; Tu, Dieviņ, bagāts vīrs, Dod man savu bagātību!
