Mīļa Māra govis skaita,
Vītolāi sēdēdama.
Dod, Māriņa, man gosniņu,
Kas no simta atlikās!
Vītols auga pagalmā, Es vītola pakrēslī; Vītols zarus darināja, Es darinu vainadziņu.
Vītols auga dīķmalā, Es vītola ēniņā; Redz vītolu nocērtot, Man` tautās aizvedam.
Visu nakti negulēju, Māras rīta gaidīdama, Lai lācītis celdamies Savu miegu neatdeva.
Pilna Māras istabiņa Sīku, mazu šūpulīšu: Kad to vienu kustināja, Visi līdzi līgojās.