Mežā dzimu, mežā augu,
Mežā mūžu nodzīvoju;
Mežā mans vainadziņš
Oša lapu darināts.
Aplīgoju ap Jānīti Savu puķu vainadziņu; Dieviņš zina, citu gadu Būs puķīšu vai nebūs.
Sācin vien es iesāku Vainadziņu darināt, Neļauj vairs sveši ļaudis Līdz galam darināt.
Kariet manu vainadziņu, Kur actiņas neredzēja; Acs redzēja, sirds sāpēja, Galvā likti nedrīkstēju.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.
No druviņas pāriedama, Vārpu viju vainadziņu; To pārnesu māmiņai Par launaga nesumiņu.