Tautas mani laukā ņēma Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt. Mani, Mežs, Tauta Es to tautu kumeliņu Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. Kur, vilciņ, tu tecēsi Kur, vilciņ, tu tecēsi Basajām kājiņām? - Uz siliņu aiz mežiņa Pie baltām aitiņām. Citiem dega purvi, meži Citiem dega purvi, meži, Man izdega liepu mežs; Kur bij manim krijas ņemt, Māsiņai pūru šūti? Ai, zaļā bērzu birze Ai, zaļā bērzu birze, Tavu skaistu vainadziņu! Ak tu, meža ābelīte, Tavu skaistu āboliņu! ← Meža māte bērnus sauca Dziedāj’ visas laucinieces →