Liela migla, liela rasa Liela migla, liela rasa Liela meža maliņā; Tur es dzīšu sav` aitiņu Pašā Jāņa vakarā. Jāņi, Migla Ozols auga Daugavā Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara. Kas varēja gudrāks būt Kas varēja gudrāks būt Par bitītes gudrumiņu: Saulītē ziedus nesa, Migliņā darināja. Tev, liepiņa, platas lapas Tev, liepiņa, platas lapas, Apsedz mani migliņā, Lai migliņa nesabira Manā zīļu vainagā. Smagi, smagi Venta krāca Smagi, smagi Venta krāca Miglainā rītiņā. Eit, brāliši skatities, Kādu koku Venta nesa. Venta nesa ozoliņu Ar visām bititēm. Dravinieka lasīt tālāk ← Lasis meta maigu mirgu Vīri guļ dienas vidu →