Es savai Laimītei Es savai Laimītei Mūžam laba nevēlēšu, Kam tā manu mūžu lika Uz asaru avotiņa. Avots, Laimīte, Mūžš Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdzu: No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūžu. Liepiņ, tavu kuplumiņu Liepiņ, tavu kuplumiņu Līdz pašai zemītei; Māmiņ, tavu labumiņu Līdz mūžiņa galiņam. Kādu mūžu Laima lika Kādu mūžu Laima lika, Tāds bij man jādzīvo; Es nevaru pāri kāpt Pār Laimiņas likumiņu. Gaiša, gaiša uguns deg Gaiša, gaiša uguns deg Tumšajā kaktiņā: Tur Laimiņa mūžu raksta Mazajam bērniņam. ← Ai, rudzīti, rogainīti Aizko zila, aizko melna →