Ai caunīt, vāverīt Ai caunīt, vāverīt, Dod man tavu kažociņ’: Es bij dores dējējiņš, Naktī guļu siliņā. Cauna, Nakts, Vāverīte Cipu, capu vāverīte Cipu, capu vāverīte Ar ezīti riņķi grieza. Kamēr ezis riņķi grieza, Vāver' koka galiņā. Vāverīte malti gāja Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi, Panāk sesku celiņā. Lai to dara, kas to vari Lai to dara, kas to vari, Es nevaru to darīti. Es nevaru tumšu nakti Sīku zvaigžņu izskaitīti. Mēnesītis nakti brauca Mēnesītis nakti brauca, Zvaigžņu sega mugurā; Rīta zvaigzne, vakarāja, Tie mēneša kumeliņi. ← Ai, bērniņi, ai, bērniņi Lieli vilki, mazi vilki →