Cērtiet, brāļi, oša kārti
Cērtiet, brāļi, oša kārti, Vītējiet saulītē: Kad atnāks Liela diena, Pakariet šūpolītes.
Cērtiet, brāļi, oša kārti, Vītējiet saulītē: Kad atnāks Liela diena, Pakariet šūpolītes.
Mežā dzimu, mežā augu, Mežā mūžu nodzīvoju; Mežā mans vainadziņš Oša lapu darināts.
Ko tu gaidi, oša laiva, Daugaviņas maliņā? – No ziemeļa vēju gaidu, No Vāczemes īrējiņu.
Es dzīros šavasaru Mergiem vīti vainadziņu; Augsti zied oši, kļavas, Nevar mergu salasīt.
Es uzkāpu kalniņā Meža balsis klausīties: Oši, kļavi gavilēja, Vītoliņš čivināja.
Kas kait man nedzīvot Diža meža maliņā: Visapkārt oši, kļavi, Vidū saule ritināja.
Par ko saule bāli lēca, Par ko bāli norietēja? Vakar slīka ošu laiva, Simts noslīka zeltenīšu. Sit, vilnīti, maliņā Simtu zīļu vainadziņu.
Labāk pirku oša laivu Nekā bēru kumeliņu: Kamēr bēris auzas ēda, Tikmēr laiva simtu jūdzu.
Teci, mana ošu laiva, Simtu jūdžu dieniņā; Es tev došu roņu taukus, Smalku linu zēģelīti.
Ik rītiņus celdamās, Jauku dziesmu nodziedāju: Par ošiem, par bērziem, Par kupliem ozoliem.
Deviņ’ ir ošam zari, Devītā Saule lēca; Deviņ’ ir man bāliņi, Devīts kunga karavīrs.
Es piekusu, nevareju Ne rociņu pacilāt: Es izdēju divi oši, Trešo zaļu ozoliņu.
