Nava tiesa, nava tiesa
Nava tiesa, nava tiesa, Ka Saulīte nakti guļ. Vai rītā tur uzlēca, Kur rietēja vakarā?
Nava tiesa, nava tiesa, Ka Saulīte nakti guļ. Vai rītā tur uzlēca, Kur rietēja vakarā?
Daugaviņa lielījās, Līkumiņa nemetot. Es tavā līkumā Dažu rītu noganīju.
– Kad, māsiņa, rozes sēsim, Kad magones ravēsim? – Rītā agri rozes sēsim, Vakarā ravēsim.
To jums saku, bekotāji, Rītos ilgi neguļat! Vāverīte agri ceļas, Tā tās bekas nolauzīs.
Ej gulēt, vāverīte, Nosnaudies vakarā! Rītā, agri cēlusies, Noskrej lielu gabaliņu!
Lec, Saulīte, rītā agri, Lec ar Dieva palīdziņu; Vakarā rietēdama Nones blēņu valodiņu.
Sidrabiņa upe tek Garām manu glāžu logu; Tur es savus sārtus vaigus Ik rītiņu nomazgāju.
Lec, Saulīte, rītā agri, Noej laiku vakarā: No rītiņa sildīdama, Vakarā žēlodama.
Rītiņš ausa, vāverīte, Steidzies meža biezumāi Gara bija šī dieniņa, Meža malā pavadot.
