Nāc nākdama, Jāņu diena
Nāc nākdama, Jāņu diena, Ko tik ilgi kavējies? Savīst mani puķu kroņi I rozītes izravētas.
Nāc nākdama, Jāņu diena, Ko tik ilgi kavējies? Savīst mani puķu kroņi I rozītes izravētas.
Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Ai, rozīte, magonīte, Kam tik agri noziedēji: Es gribēju līgaviņu Pušķot Jāņu vakarā.
Es savai māmiņai Magonīšu vietu taisu; Magonīšu vietu taisu, Rožu klāju paladziņu.
Viju Jāņu vakarā Dārza puķu vainadziņu: No rozēm, magonēm, No skaistām klinģerēm.
Pie māmiņas es uzaugu, Kā rozīte ziedēdama; Ar puķīti rotājos, Saulītē sildījos.
Puķe, puķe, roze, roze, Bāliņ, tava līgaviņ`; Nebij puķe, nebij roze, Pašas daiļš augumiņš.
Daiļa bija Jāņa māte, Daiļa Jāņa istabiņa: Gar griestiem kuplas rozes, Visa grīda magonēm.
