Ar vilciņu Rīgā braucu
Ar vilciņu Rīgā braucu Tēvam pirkti tabaciņu; Nopirk’ lapas, nopirk’ dēli, Nopirk’ pašu griežamo.
Ar vilciņu Rīgā braucu Tēvam pirkti tabaciņu; Nopirk’ lapas, nopirk’ dēli, Nopirk’ pašu griežamo.
Ar vilciņu Rīgā braucu Tēvam pirkti tabaciņu, Skrej vilciņš, grab ratiņi, Es pātagu švīkstināju.
Kam, ganiņi, nedzināt, Kur vakar dzīrātiesi Vilciņš gauži noraudāja, Uz cintiņas tupēdams.
Kur, vilciņi, čunčināji, Kaulu pieši kājiņā? – Uz rumbiņu, uz rumbiņu, Pie tiem rumbas zvejniekiem.
Kur, vilciņi, cencerēsi, Kaulu pieši kājiņās? – Uz jūriņu, uz jūriņu Mencu kaulus kripšķināt.
Vilciņš alu padarīja, Lapsa dedza brandavīnu: Tis gribēja šoruden Savus bērnus godināt.
Vilciņš, misas pasmeķējis, Visus purvus izdancojis; Kaut dabūtu alutiņu, Kokiem saknes izspārdītu.
Vilciņš alu padarīja, Savu radu gaidīdams; Visas purvu purvmalītes Šļaukstēt vien šļaukstējās.
Kur, vilciņi, tu tecēji, Kaula pieši kājiņās? – Uz jūrmalu, uz jūrmalu Zvejniekiem tiesas spriest:
Vilciņš savus zābaciņus Mālu bedrē izsmērēja, Ka varēja svētu rītu Kazai braukti vedējos.
Ai, vilciņ, nenes kazu, Man ir bārga sveša mātie. Tu, aiznesis, apēdīsi, Man pietrūka gada algas.
Vilciņš savus kaula piešus Kārklienā kaldināja, Lai varēja šoruden Kazai skriet panāksnos.
Vilciņš saka uz lācīša: Kur, lācīti, medu ņēmi -Es uzkāpu ozolā, Jaunu puišu dējumā.
Vilciņš mans tēva brālis, Lapsiņ’ mana mātes māsa. Uz vilciņu: urjaja! Uz lapsiņu: cacaca!
Vilciņš zaķi aicināja Sava dēla raudzībās. – Ietin ietu, neliegtos, Nav man goda kamzolīša.
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam bērni nosaluši; Kur nu būs jēru zagļi, Aitu bērnu rājējiņi?
Kur, vilciņ, tu tecēsi Basajām kājiņām? – Uz siliņu aiz mežiņa Pie baltām aitiņām.
Ai, vilciņ, garkājīti, Palaid rikšus silmaliņu, Tur aizdzina ciema gani Div’ pulciņi balt’ aitiņu.
