Jānīts manu vainadziņu Jānīts manu vainadziņu Koku galā vicināja; Es Jānīša kumeliņu Ērkšķu krūmu dancināju. Jānīts, Koks, Kumeliņš Jānīts savu kumeliņu Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā. Ūsiņā, Mārtiņā Ūsiņā, Mārtiņā, Saldu daru alutiņu: Mārtiņš miežus audzināja, Ūsiņš labus kumeliņus. Sen domāju, nu redzēju Sen domāju, nu redzēju Ziemassvētku kumeliņu: Līdz zemīti baltas krēpes, Pinkaināmi kājiņām. Kas mirdzēja, kas spīdēja Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem. ← Man` māmiņa tā auklēja Vāverīte, kuplastīte →