Pieci vilki danci veda Ap to vienu siena kaudzi; Citam aste kā kodeļa, Citam ausis
Ai, vilciņ, ai, vilciņ, Tu jau biji nekristīts: Kurš vien tevi ieraudzīja, Visi tevi ulināja.
Pieci vilki vilku vilka Pa slidenu ezeriņu; Visi pieci nepavilka, Astes vien kustināja.
Kal, kalēj, ko kaldams, Nokal man atslēdziņu, Vilkam mute jāaizslēdz, Lai ganiņu neklidzina.
Pieci vilki vilku vilka Pa slidenu ledutiņu; Div' bij kalti, trīs nekalti, Visi pieci pārtecēja.