Bērzi

Bērziņš auga uz akmeņa

Bērziņš auga uz akmeņa,
Strazdiņš dzieda galiņā;
Bērziņam mīkstas lapas,
Strazdam skaista valodiņa.

Atminiet, sveši ļaudis

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas spīdēja vidū gaisa?
– Zaļa bērza lapa spīd
Mazajā migliņā.

Priede, egle lielījās

Priede, egle lielījās,
Zaļa ziemu un vasaru;
Bērziņš gauži noraudāja,
Lapiņām nobirstot.

Es neņemtu oša malkas

Es neņemtu oša malkas
Pretī bērza pagalītes:
Pate pūta, pate dega,
Pate gauši kurējās.

Aplīgoju ap Jānīti Savu puķu vainadziņu; Dieviņš zina, citu gadu Būs puķīšu vai nebūs.
Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm.
Dievs ar Laimu manis dēļ Stāv lielā ienaidā: Dievs man deva maizes zemi, Laima liedza
Dievs dod mūsu saimniecei Pulku mazu sivēniņu: Citu melnu, citu baltu, Citu tādu svībelētu.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdzu: No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūžu.