Nevienam es neteikšu Nevienam es neteikšu, Ko atrad’ ganīdam’: Bites šuva vaska kreklu Dravinieka dēliņam. Bites, Dravenieks, Krekls, Vasks Plata upe, šauras laipas Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē. Dravenieka meita biju Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm. Ieraudzijsi vien pazinu Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā. Bitit’ saka malejiņu Bitit' saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti. ← Ko darīji, bāleliņ Neraugies, tautu meita →