Ieraudzijsi vien pazinu
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Eita, ļaudis, skataities, Kādu koku upe nes: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm.
Dravenieka līgaviņa Necieš garda kumosiņa: Kad pietrūka kambarie, Ietek piena klētiņā.
Es tai savai līgaviņai Dieva dēļi maizi devu: Man bitītes svārkus šuva, Sētmalā gulēdam’s.
Dravinieka līgavai Vaska cimdi rociņā, Vaska cimdi rociņā, Bišu spārnu cepurīte.
Ieraudzīju vien pazinu Dravenieka līgaviņu: Vasku cimdi rociņā, Šūniem šūta sedzenīte.
Bitei vaļa, meitai vaļa, Kur tām tika, tur tās gāja: Meitiņ’ tālu tautiņās, Bitīt’ augstu ozolā.
Dravenieka līgaviņa Sēd, galviņu nokārusi: Bišu tēva klausījās Ar abām austiņām.
Šūn, bitīte, ko šūdama, Šūn man vaska kamaniņas: Ka es varu ciemā braukt, Atvest daiļu līgaviņu.
Bite jūdza kumeliņu Dravenieka līgavai: Sudabriņa loku lieca, Vaska sita pavadiņu.
Šādi tādi man’ gribēja, Es to tādu negribēju: Es gribēju viena laba Smuidrozola dējējiņa.
Aizko zila, aizko melna Dravenieka līgaviņa? Aizto zila, aizto melna, Ka neguļ dienavidu.
Upe nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm; Dravenieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.
Parād` man, līgaviņa, Ko satini palagā: Vai satini govju gani, Vai dēliņu, arājiņu?
Kur bijusi, nebijusi Mana jauna līgaviņa: Ienāk pati izbālusi, Ienes jaunu arājiņu.
Pūta mana līgaviņa, Pār pagalmu tecēdama: Vai būs dēls, vai būs meita Sprogainiem matiņiem
Tic’, Dievam, līgaviņa, Ej ozolu baznicā; Visas tavas villanites Bititēm nolipušas.
Lietiņš lija , rasināja, Slapin` manu līgaviņu; Vilku svārkus no muguras, Sedzu savu līgaviņu.
