Sudrabiņa gaiļi dzied
Sudrabiņa gaiļi dzied Dzintariņa kalniņāje; Dzintariņa meitu veda Sudrabiņa dēliņame.
Sudrabiņa gaiļi dzied Dzintariņa kalniņāje; Dzintariņa meitu veda Sudrabiņa dēliņame.
Bitīt’ sērsti aicināja Dravinieka līgaviņu; Bitīt’ cēla smilgas krēslu Apakš kupla ozoliņa,
Maza mana līgaviņa Par visāmi sieviņām; Balta mana zēģelīte Par visāmi zēģelēm.
No sirsniņas man patīk, Dēliņ, tava līgaviņa: Ne tik stalta, ne tik lepna, Ne par daudz sidrabota.
Puķe, puķe, roze, roze, Bāliņ, tava līgaviņ`; Nebij puķe, nebij roze, Pašas daiļš augumiņš.
Kur, brālīt, tu dabūji Tik raženu līgaviņu, Dziedātāju, runātāju, Sīku rakstu rakstītāju.
Sniedziņš sniga, putināja, Aiz galdiņa kupeniņa; Tā nebija kupeniņa, Tā brālīša līgaviņa.
Noiet saule vakarā, Meža galus pušķodama; Tā pušķoja māte meitu, Tautiņās vadīdama.
No istabas vien pazinu, Kur meitiņas izvedamas: Četri kakti istabā, Visi četri izpušķoti.
Slaukat, meitas, ceļmalītes, Ka var zeltu ritināt, Ka var vest tautu dēls Sudrabotu līgaviņu.
Sudrabiņa grožus viju, Zeltā kalu kamaniņas, Lai brauc mana līgaviņa, Kā puķīte ziedēdama.
Spēlējati, spēlmanīši, Dancojati, panāksnieki: Lai sajēma tautu dēls Savu jaunu līgavīnu!
