Ķīsīts brauca pār Daugavu
Ķīsīts brauca pār Daugavu Rakstītās kamanās; Asarītis zirgu dzina, Rauda tur kamaniņas.
Ķīsīts brauca pār Daugavu Rakstītās kamanās; Asarītis zirgu dzina, Rauda tur kamaniņas.
Diža, diža tā niedrīte, Aug ezera maliņā; Diža, diža tā zivtiņa, Kura auga jūriņā.
Siļķītei div’ meitiņas, Staigā, gurnus grozīdamas, Pretī nāca menču dēli, Cepurītes cilādami.
Ai, menciņa, zeltspārnīte, Nāc ar mani spēlēties; Es tev došu kumosiņu Zīda šņores galiņā.
Ķīsis brauca pa Daugavu Rakstītām kamanām. Kas to ķīsi nepazina, Cerēj’ kādu muižnieciņu.
Ķīsīts brauca pa ezeru Rakstītām kamanām; Asarim, kučurim, Vara pīcka rociņā.
Es šķitos gudris būt, Līdakām jumtu jūmu; Saskrien vārnas, žagatiņas, Noēd manu nama jumtu.
Līdaciņa velējās Zaļas niedras galiņā: Zīda kreklis, zelta vāle, Sidrabiņa velētava.
Lasis meta maigu mirgu, Kad es dzēru Vastlāvos; Nemet, lasi, maigu mirgu, Rīt tu būsi iedzirknī.
Tu, siļķīt, sīkzivtiņ, Tu man maizes arājiņa; Tu, plekstīt, platspārniņ, Tu man naudas kalējiņa.
Panāksnieki zivis prasa, Kur man bija zivis ņemt? Mūs` upē tādas zivis – Četras kājas, balts vēders.
