Mēnesnīca zvaigznes skaita
Mēnesnīca zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā. Visa bija, visas bija, Auseklīša vien nevaid.
Mēnesnīca zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā. Visa bija, visas bija, Auseklīša vien nevaid.
Visas zvaigznes vakarā, Auseklīša vien nebija; Auseklītis aiztecējis Saules meitu lūkoties.
Spodra zvaigzne debesīs, Tā iekrita jūriņā; Trīs dieniņas gaisu jauca, Kamēr tika maliņā.
Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Es par tumsu nebēdāj’: Bij’ manam kumeļam Zvaigžņu sega mugurā.
Aud, māmiņa, zvaigžņu deķi, Iešu tālu tautiņās; Aiz Daugavas salti vēji, Skarba ļaužu valodiņ’.
Dieviņ, tavu likumiņu – Tāda diena, tāda nakts: Cik augšā sīku zvaigžņu, Zemē sīku akmentiņu.
Es izgāju no istabas Zelta zvaigznes skatīties: Zelta zvaigzne noskanēja, Pie Dieviņa aiziedama.
Vai tā zvaigzne visu nakti, Kas uzlēca vakarā: Ap pusnakti ielidoja Dvēselīšu namiņā.
Mēnestiņis nakti brauca, Zvaigžņu sega mugurā; Rīta zvaigzne, vakarēja, Tie Mēneša kumeliņi.
Zelta zvaigzne atspīdēja, Pa celiņu man ejot. Es iegāju istabā, Zelta zvaigzne aiz durvīm.
Spoža zvaigzne ieritēja Manā gultas pagalvī: Dievs man deva šo naksniņu Citu jaunu gulētāju.
Vakardien man palika Trīs darbiņi nedarīti: Jūras ogas nelasītas, Gaisā zvaigznes neskaitītas.
Mēnesītis nakti brauca, Zvaigžņu sega mugurā; Rīta zvaigzne, vakarāja, Tie mēneša kumeliņi.
Lai to dara, kas to vari, Es nevaru to darīti. Es nevaru tumšu nakti Sīku zvaigžņu izskaitīti.
