Kur tecēji, Mēnestiņ’
Kur tecēji, Mēnestiņ’, Ar to zvaigžņu pudurīti? Karā teku palīdzēt Jaunajam brālītim.
Kur tecēji, Mēnestiņ’, Ar to zvaigžņu pudurīti? Karā teku palīdzēt Jaunajam brālītim.
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi koku galotnītes: Brālīšam vasku cimdi, Rokas sala ozolā.
Ai dieviņi, ai dieviņi – Brālīts mani godināja: Pirmo reizi kūmās lūdza, Liek manā vārdiņā.
Tais`, brālīti, dzelžu ratus, Ar ko mani vizināt, Ar ko mani vizināt, No tīruma rijiņā,
Tālu, tālu es redzēju Zēģelīti līgojam; Mana austa zēģelīte, Mans brālītis līgotājs.
Mauc, brālīt, baltus cimdus, Ved māsiņu dancināt, Lai māsai baltas avis, Visu mūžu dzīvojot.
Nevienam es neteikšu, Ko atradu eglienā; Brālītim, tam pateikšu Bišu spietu eglienā.
