Nāc, Jānīti, ja nākdams
Nāc, Jānīti, ja nākdams, Gaida visa vasariņa: Gaida dārzi, tīrumiņi, Gaida gani, pieguļnieki.
Nāc, Jānīti, ja nākdams, Gaida visa vasariņa: Gaida dārzi, tīrumiņi, Gaida gani, pieguļnieki.
Es, pādīti dīdīdama, Puķes spraudu azotē, Lai tā auga mana pāde Kā puķīte dārziņā.
Ganiņš kliedza, ganiņš brēca: Bitīt’ rožu dārziņā! Paši gani nobradāja, Uzmet vainu bitītei.
Ņem, bāliņ, baltu zirgu, Izjāj manu rožu dārzu; Uzliec savam kumeļam Rožu deķi mugurā.
Bišu māte, bišu māte, Nāc manā dārziņā: Manā rožu dārziņā Mīksti rožu spilventiņi.
Es ar savu čaklumiņu Lepoties lepojos: Mirgot mirdz istabiņa, Zibēt zib rožu dārzs.
Viju Jāņu vakarā Dārza puķu vainadziņu: No rozēm, magonēm, No skaistām klinģerēm.
Gāju govju dārziņā, Radu prieku Jāņu rītu: Radu vērsīt` piedzimušu Sudrabiņa radziņiem.
Silā gāju, silā teku, Silā manim lieli prieki: Silā manim bišu dārziņš Silā govju laidarīts.
Ieva zied ar ābeli Vienā dārza stūrītī: Ievai bija balti ziedi, Ābelei sudrabiņa.
Traki bija Leišu kungi, Bitit’ bāze ūdenī. Nāc, bitite, kaltejies Man’ ābeļu dārziņā.
Melna čūska ietecēja Manā bišu dārziņā; Tā nebija melna čūska, Tā bij bišu māmuliņa.
