Tautas Dziesmas

Vai, bitīte, nezināji Manu jaunu rožu dārzu: Aiz upītes lejiņā, Istabiņas galiņā.

Ganiņš kliedza, ganiņš brēca: Bitīt' rožu dārziņā! Paši gani nobradāja, Uzmet vainu bitītei.

Traki traki leišu kungi, Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā rožu dārziņā.

Es ar savu čaklumiņu Lepoties lepojos: Mirgot mirdz istabiņa, Zibēt zib rožu dārzs.