Bitīt’ spārnus šķindināja Bitīt’ spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj’ mani ieprecēt Dravenieka dēliņam. Dēls, Dravenieks, Spārni Trīs gadi tētis Trīs gadi tētis Līdumu līda, Jauno dēliņu Gaidīdams. Dravenieka dēliņami Dravenieka dēliņami Vaska cimdi rociņā; Lai tam būtu vaska cimdi, Kad viņš būtu arājiņš. Arājiņa līgavai Arājiņa līgavai Sudrabiņa sakte mirdz; Dravenieka meitiņai Zelts spīdēja vaiņagā. Iesim, meitas, skatities Iesim, meitas, skatities, Ko tie Ventas suņi rēja. Dravinieka duj' dēliņi Jāj gar Ventu raudadami: Venta nesa ozoliņu Ar visām lasīt tālāk ← Uz Kurzemi, uz Kurzemi Kas mirdzēja, kas spīdēja →