Ne pie viena es neiešu
Ne pie viena es neiešu Kā pie bišu dravinieka: Dravinieka līgaviņa Siekiem krāja sudrabiņu.
Ne pie viena es neiešu Kā pie bišu dravinieka: Dravinieka līgaviņa Siekiem krāja sudrabiņu.
Bite jūdza kumeliņu Dravenieka dēliņam: Sudrabiņa loku lieca, Vasku sita pakaviņu.
Bitīt’ spārnus šķindināja Apkārt manu vaiņadziņu: Gribēj mani aizlīgot Dravenieku sētiņā,
Dravenieka es meitiņa, Druvā gāju dziedādama; Vaska kurpes kājiņā, Dzelonīšu vainadziņš.
Kalnā kāpu raudzīties, Dravenieka meitu veda; Kalnā kāpu raudzīties, Ko tā sedza mugurā:
Laiku, laiku ceļu griežu, Dravinieka sieva brauc, Vasku kurpes kājiņā, Bites spārnu villainīte.
Man bitīte uzmetās Vainadziņa galiņā: Paldies saku Dieviņam, Dravinieka līgaviņa.
No tālienes jau pazinu Dravenieka dēliņu: Bišu spārnu cepurīt’, Vasku cimdi rociņā.
Redzēdama vien pazinu Dravinieka tēva dēlu: Vaskots tek kumeliņš, Bišu spārnu cepurīte.
Bitīt, tavu dravenieku Kungi lika cietumā; Šuj, bitīte, lielu šūni, Izlaid savu dravenieku.
Šuj, bitite, melnu krēslu Kuplas liepas zariņā, Tur tu pate atsēdes’, Draviniekus mielodam’.
Nevienam es neteikšu, Ko atrad’ ganīdam’: Bites šuva vaska kreklu Dravinieka dēliņam.
Lācīts kāpa ozolā, Bitīt’ koda pakaļā; Vai tu traka, nepazini Sava veca dravenieka?
Dravinieka bāliņam Vaska cimdi rociņā; Arajiņa bāleliņš Smilšojāmi kājiņām.
Malējiņa tā meitiņa, Apputējis vainadziņš; Dravenieka tas dēliņš, Vaska cimdi rociņā.
Staigā viegli, tautu meita, Pa liepiņas lapiņām: Mans brālītis, dravenieks, Liepā guļ dienasvidu.
Bitit, tavu lepnumiņu, Spalvainām actiņām, Dravenieku kaitinaji Ozoliņa galiņā.
Dravenieka dēliņam Vaska cimdi rociņā, Ne tie kusa saulītē, Ne siltajā istabā.
