Ieraudzīju vien pazinu
Ieraudzīju vien pazinu Dravenieka līgaviņu: Vasku cimdi rociņā, Šūniem šūta sedzenīte.
Ieraudzīju vien pazinu Dravenieka līgaviņu: Vasku cimdi rociņā, Šūniem šūta sedzenīte.
Dravenieka līgaviņa Sēd, galviņu nokārusi: Bišu tēva klausījās Ar abām austiņām.
Man’ Laimina nolikusi Dravinieka dēliņam; Kā bitīte ietecēju Dravinieka pagalmā.
Margodama saule lēca Caur ozola lapiņām: Dravinieka līgaviņa Zelta naudu rēķināja.
Šūn, bitite, melnu krēslu Ozoliņa zariņā, Tur tu pate atsēsies, Dravinieku mielodama.
Bite jūdza kumeliņu Dravenieka līgavai: Sudabriņa loku lieca, Vaska sita pavadiņu.
Aizko zila, aizko melna Dravenieka līgaviņa? Aizto zila, aizto melna, Ka neguļ dienavidu.
Upe nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm; Dravenieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.
Es zvejnieka meita biju, Dravenieka līgaviņa: Es neēdu nemedotu, Nevalkāju nezeltītu.
Ozoliņš gauži raud, Garām jāja dravenieks; Neraud’ gauži, ozoliņ, Tā ir tava paša vaina.
Kas man kait nedzīvot, Dravinieka līgavai: Medu ēdu, medu dzēru, Vaskiem šūts vainadziņš.
Šuj, bitite, smilgu krēslu, Šuj raženu rakstidama, Tur tu pate apsēdisies, Dravenieku mielodama.
Dravinieka meitu ņēmu, Salda medus gribēdams: Dravinieka meitiņai Vaska cimdi rociņā.
Ozolītis, zemzarītis, Kupls auga līdumā; Cik dravnieku garām gāja, Tik pacēla cepurīti.
Kas tur mirdz, kas tur spīd Caur ozolu zariņiem? Dravinieku dēliņam Vasku cimdi rociņā.
Bitīt’ sērsti aicināja Dravinieka līgaviņu; Bitīt’ cēla smilgas krēslu Apakš kupla ozoliņa,
Griežat ceļu, griežat ceļu, Dravinieka meita brauc: Zīda kleita, zelta sakta, Vaska kurpes kājiņās.
Bite riju nomīdij’ Dravenieka dēliņam; Bite dzied, traņi tek, Pati māte salmus nes.
