Gara diena bāliņam Gara diena bāliņam, Gar’ eglīti dzenījot: Tautu meita, ne māsiņa Vēli nesa launadziņu. Bāliņš, Egle, Māsiņa, Meita Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Stalti mūsu bāleliņi Stalti mūsu bāleliņi, Melnas zemes arājiņi, Baltas maizes pļāvējiņi, Sūra darba darītāji. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Apsedz mani, tautu meita Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu. ← Tā ir mana Kārta, Laima Kas kaitēja man dzīvot →